Februāris nr. 8

Tātad, kā jau solīts, atskats par pēdējām pāris nedēļām.

Nu jau pirms kāda laiciņa (29. janv.) pie manis bija atbraucis pirmais viesis - Ieva Pudure :) . Jau kopš atbraukšanas uz šejieni ar otru Ievu a.k.a. Puriņu bijām nosecinājuši, ka vienu svarīgu lietu - konservu attaisāmo - tomēr esam aizmirsuši paņemt līdzi. Savā iedzīvošanās periodam tipiskajā taupībā arī negribējās to pirkt šeit uz vietas (lai gan nekādus lielos miljonus jau tas arī šeit nemaksā). Lai vai kā arī nebūtu ļoti priecājāmies, kad starp atvestajiem "pasūtījumiem" (saldumiem, mannu utt.) Ievas ceļa somā sev vietu bija izkarojis arī iepriekš minētais konservu attaisāmais. Tagad beidzot varam ar mierīgu sirdi arī iegādāt visādus bundžformīgus produktus (tai skaitā arī beidzot varējām tikt klāt jau iepriekš iegādātām pupiņām :) ).
Kā jau iespējams esat lasījuši Ievas un Evijas blogos, norvēģu valodas kursos mums ir sācies dziedamais periods. Nu jau ir bijušas divas norvēģu dziesmas, kuras klausījāmies un lasījām. Abas tādas diezgan komiskas. Pirmā bij šī:



Ieva arī pacentās iztulkot šīs dziesmas vārdus latviešu valodā. Un šī ir otrā dziesma:



Tālāk par lekcijām. Esmu diezgan apmierināts. Pirmais priekšmets "Teksta analīze" ir aptuveni tāds kā biju domājis, pasniedzēja ir tīri laba, tā, ka tur viss kārtībā (nupat atcerējos, ka man šajā priekšmetā jāizpilda viens darbs).
Otrs priekšmets "Eiropas Savienība - institūcijas un to politika" arī ir gluži labs. Man patīk, ka tur ir vairāki pasniedzēji, kas katrs stāsta par citām tēmām. Izklausās zinoši un arī stāsta interesanti. Šajā priekšmetā mums jau ir uzdots grupu darbs - jāizvēlas viena no divām tēmām un par to jāuzraksta pavisam mazs (5-7 lpp.) darbiņš/referāts. Ņemot vērā, ka grupā esam 8 cilvēki (3 norvēģi, 3 francūži, amerikānis un es), tad padarāmā darba apjoms tiešām ir pavisam mazs, bet nu kā ir tā ir labi :)
Visbeidzot varbūt nedaudz vīlies esmu trešajā priekšmetā "Salīdzināmā politika". Vismaz pagaidām pēc kādu 6 lekciju noklausīšanās man ir jāsaka, ka tas ir pārāk teorētisks. Priecātos, ja lielāka uzmanība tiktu pievērsta praktiskiem piemēriem, bet nu nav manā varā to mainīt, atliek tikai cerēt uz nākotni.
Vēl sev par prieku man izdevās pagājušonedēļ tikt uz vienu Evijas un Vitas priekšmetu - ASV studijas -, kuram pats iesākumā biju pieteicies, taču nācās šo domu atmest, jo tā lekcijas pārklājās ar citiem/svarīgākajiem priekšmetiem. Ņemot vērā to, ka esmu jau apguvis priekšmetu ar šādu nosaukumu VeA, varētu rasties jautājums, kas viņā tik īpašs. Tik īpašs ir Princis! Jā, pavisam īsts princis. Nu labi, gandrīz pavisam īsts princis - Michael Prince. Viņš ir šī priekšmeta pasniedzējs (pēc tautības amerikānis, taču jau ilgāku laiku dzīvo Norvēģijā un vismaz 3 gadus pasniedz šajā augstskolā/universitātē) un pateicoties savām ekspresīvajām pasniegšanas metodēm, kas vismaz no manas puses spēj iegūt nedalītu uzmanību un radīt interesi apgūstamajā priekšmetā, es viņu varētu nosaukt par vienu no labākajiem (teiksim TOP3) man zināmajiem šī aroda pārstāvjiem. Tā nu arī es dabūju papriecāties viņa lekcijā un tiešām ceru, ka man vēl kādreiz izdosies apmeklēt viņa nodarbības.
Priecājos, ka neesmu zemē nometis tās 1500 kronas par sporta centra abonementu. Vidēji 2-3 reizes nedēļā apmeklēju trennažieru zāli (un domāju, ka šo apmeklējumu biežumu pat vajadzētu palielināt) un nu jau ir iegājies, ka katru piektdienu ar Ondreju, Andreasu un dažiem norvēģiem (kuru sastāvs mainās) spēlējam basketbolu. Tā, ka šajā jomā viss kārtībā.
Tusiņu raksturošanā īpaši neiedziļināšos, jo vairums no tiem ar neko ļoti īpašu neizceļas. Nu labi, varbūt vienīgi vakar bij interesantāks burziņš The night of opposites (tulk. Pretstatu vakars), kura galvenā doma bija pārģērbties par kaut ko pretēju sev. Tā kā mēs ar Eviju jau iepriekš bijām ieplānojuši, ko citu šajā vakarā, tad šo tusiņu vārda pilnā nozīmē neapmeklējām, tikai uz brīdi iegājām, lai izostītu atmosfēru. Nedaudz sīkāk par šo tusiņu raksta Ieva sava raksta beigās. Savukārt, tas, ko būtu svarīgi pieminēt ir tādi tusiņveidīgi pasākumi kā International Pub - pasākums, kurā katras valsts studenti ar prezentāciju, video, dziesmu, deju u.c. līdzekļu palīdzību prezentē savu valsti. Tādi pasākumi notiks 2 x mēnesī un mums būs jāprezentē 31. martā. Pagājušajā otrdienā bija pirmais šāds pasākums, ja neskaita norvēģu paraugdemonstrējumus iepriekš. Otrdien prezentēja Somija (no turienes ir tikai viens pārstāvis - Jarmo) un Vācija. Jāatzīst, ka šajā gadījumā nav nemaz tik labi, ka esmu jau šeit bijis, jo gribas nepārtraukti salīdzināt kā bija tad un kā ir tagad. Tas brīžam neļauj izbaudīt visu to, kas notiek tagad. Bet atgriežoties pie tēmas - pirmais prezentēja Jarmo. Iesākumā bija diezgan vienkārša prezentācija un pēctam tikpat vienkāršs video. Neiešu kritizēt, bet drīzāk paslavēšu viņu par saņemšanos prezentēt vienam pašam. Pēc tam pie lietas ķērās vācieši, kas pie savas prezentācijas bija piestrādājuši vairāk un izdarībās (zināšanu konkursos) iesaistīja arī pārējos apmaiņas studentus. Programmā bija arī britu puišu - Meta un Džoša - prezentācija, taču viņiem radās tehniska rakstura problēmas un, tādēļ viņu prezentācija tika pārcelta uz nākamo reizi.
Visbeidzot, pēdējā aktuālā lieta ir fakts, ka jau kādas pāris nedēļas organizējam/domājam/apspriežam ceļojumu uz ziemeļiem, precīzāk uz Tromso, lai mēģinātu dzīvē ieraudzīt ziemeļblāzmu. Ir dažādi apstākļi, kas kavē mūsu lēmumu pieņemšanu par īstajiem datumiem, taču šķiet, ka rīt jau nu gan beidzot visu izlemsim un iegādāsim biļetes.
Ak jā, un mums beidzot ir pieņemams daudzums sniega! Pirms dažām dienām no rīta pamodos un ārā bija redzams putenis, kas apgrūtināja redzamību tālāk kā par kādiem 300 metriem. Tā, ka nu laikapstākļu ziņā es beidzot esmu mierīgs - temperatūra lielākoties nedaudz virs nulles un sniega daudzums, kas nekad nevarētu būt pārāk liels, arī ir pietiekams. Tas viss rezultējās spontānā pikošanās akcijā, par kuru rakstīju jau iepriekš :)

Tas nu gan šoreiz viss!

Tiešraide no Kristiansandas

By far the best night here up to now (tulk. viennozīmīgi foršākais vakars šeit līdz šim). Viss sākās tā... kā jau ierasts ceturtdienās bija ieplānots tusiņš. Vienai amerikāņu meitenei, kuru tā īsti nepazīstu, šodien vai kaut kad ap šo laiku bija dzimšanas diena un šis tusiņš skaitījās par godu viņai. Lai vai kā arī nebūtu viss sākās ar preparty (jeb iesildīšanās tusiņu) vienas kopmītņu ēkas atpūtas telpā (patiesībā tās ir veselas 3 telpas, tādēļ arī tur notiek vairums tusiņu). Jau tur gāja ļoti jautri pateicoties pāris ļoti uzjautrinošām spēlēm. Diemžēl ap kādiem 23:00 mums nācās piebremzēt, jo mūsu jautrība kļuva nedaudz par skaļu ēkā dzīvojošajiem studentiem. Tad sākās nākamā fāze, t.i. gatavošanās doties uz klubu. Tas vienmēr ir grūts process. Lai gan lielākā daļa vēlas iet, tomēr ir grūti saņemties beigt aizsāktās sarunas, sataisīties un faktiski doties ceļā. Vidēji tas parasti aizņem ~ 20 - 30 min. Arī šoreiz nebija citādāk. Taču tad, kad beidzot visi bijām iztūļājušies un devāmies ceļā, ļoti ātri aizsākās un ilgstoši turpinājās jautrākā un aktīvākā sniega kauja kādu neesmu piedzīvojis pēdējo gadu laikā (ja vispār tik jautru pikošanos esmu pieredzējis). Pikošanās, sniegavīrbumbu velšana, citu cilvēku gāšana sniegā, šļūkšana no pietiekami zolīda pakalna (kurš gadījās pa ceļam uz klubu) un citas jautras jautras aktivitātes padarīja mūsu gājienu uz klubu divas, ja ne visas trīs reizes ilgāku, taču tas pilnībā bija tā vērts. Mums visiem (tik tiešām, šķiet, visiem) bija tik jautri kā mums nebūtu nevienā no klubiem. Tāpēc neviens īsti neskuma, ka pašā klubā nonācām tikai stundu (faktiski 1,5 H) pirms tā slēgšanas (klubus šeit slēdz agri, t.i. nedaudz pēc diviem, jo viņi arī klubos drīkst pārdot alkoholu tikai līdz 02:00, un kad arī pēdējais iegādātais dzēriens ir iztukšots nedaudz pēc diviem visi klubi tiek slēgti). Tur vairāk mierīgi izbaudījām diezgan ļoti labu mūziku un nedaudz pirms trijiem jau esam atpakaļ mājās - siltumā un sausumā. Tātad - ļoooti jautrais vakars ir aizvadīts!

P.S. Zinu, ka pēdējā laikā slinkoju ar ierakstiem, bet apsolos līdz nedēļas beigām uzrakstīt kur un kad mums uzradās sniegs priekš tādas pikošanās, kā arī par visām pārējiem jaunajiem atgadījumiem.

Par pikošanos Kristiansandā jums ziņoja slepenais aģents Andris. Arlabunakti!

3 nedēļas

Jā, negaidīti ātri kopš ierašanās šeit tūlīt būs pagājušas jau 3 nedēļas.
Aizvakar pie sevis uzrīkojām vēl vienu filmu vakaru (dalībnieki: Džošs (UK), Andreass (GER), Ieva, Vita, Evija un es). Šoreiz programmā bija paredzēta filma "Soviet story" jeb "Padomju stāsts". Kā var noprast tā gluži nav asa sižeta komēdija. Filma bija par masu slepkavībām Otrā pasaules kara laikā un pirms tā, bijušās PSRS un Vācijas izpildījumā. Pēc tik nopietnas filmas arī gaisotne vēl kādu brīdi bija pārdomu pilna, taču drīz pēc tam mēs to veiksmīgi atšķaidījām ar kāršu spēlēm. Vispirms Džošs mums iemācīja vienu ENG spēli, kuru es atpazinu kā poļu duraku (ļoti līdzīgs spēlei "Uno"), savukārt, pēc tam spēlējām durakus, melošanu un ēzeļus. Nešaubīgi lielāko jautrību izraisīja pēdējās divas. Sliktākie meļi - Evija un Džošs. Vakara ēzelis ("donkey") - Andreass.
Vēl viens atzīmēšanas vērts notikums - esmu pārvarējis iekšējo slinkumu un ceturtdien par ~150 EUR iegādājos sporta centra ("Spicheren") abonementu uz visu semestri. Tajā ietilpst viss, kas vien ir šajā centrā - trennažieru zāle, basketbola/volejbola/futbola zāle, baseins, pirtis u.c. lietas, kuras iespējams vēl neesmu apzinājis. Vakardien mums ar doktorantu Ondreju (CZE), Andreasu (GER) un Edvīnu (viņa dzimtene ir Kolumbija, bet nu jau 7 gadus viņš dzīvo šeit) jau bija norunāts uzspēlēt sporta centrā basketbolu. Ņemot vērā, ka Norvēģijā basketbols ne tuvu nav tā izplatītākā spēle, tad ir diezgan lielas problēmas atrast kādu, kas būtu gatavs spēlēt. Man basketbola iztrūkums nebūtu nekāds lielais zaudējums, lai gan sava prieka pēc man ļoti patīk uzspēlēt, savukārt, gan Andreass, gan Ondrejs pusprofesionāli (savu valstu zemākajās līgās) spēlē basketbolu mājās un viņiem tiešām gribējās savākt spēlētājus daudz maz regulārai uzspēlēšanai. It kā Kristiansandā esot arī pusprofesionālā komanda (saucas "Kristiansand pirates" :) ), kas piedalās valsts čempionāta 2. līgā, taču viņiem trenniņi notiek ~ 40 min. brauciena (ar riteni) attālumā no pilsētas, kas protams nav pārāk ērti. Ondrejs, tāpat kā es, arī šeit nav pirmo reizi, jo 2007. gada rudenī viņš arī vienu semestri šeit pavadīja apmaiņā un toreiz mēdza spēlēt šīs komandas sastāvā, taču apnika braukāt un viņš pārtrauca to darīt. Tā nu tagad mēs trīs apmaiņnieki un Edvīns norunājām vakar nedaudz palauzt grozus. Gan zāle gan tās grīda nebija īsti piemērota basketbolam, taču tā kā mums nebija nekādas izvēles, tad samierinājāmies ar to pašu. Andreass tomēr pēdējā brīdī pateica, ka uz basi netiks, jo bija ieplānojis šodien braukt slēpot, tā nu mēs uz vietas atradām vēl vienu spēlētāju un kapājām 2 pret 2(vēlāk arī 4 meitenes pieteicās uz spēlēšanu, jo mūsu 4. spēlētājs devās mājās). Interesanti, ka tajā laikā, kad spēlējām basketbolu, citās zāles daļās tika spēlētas citas spēles (zāles futbols un volejbols), taču acīmredzot visi šie spēlētāji(ieskaitot Edvīnu) bija kādas reliģiskas grupas/apvienības biedri, un trenniņa vidū un tā noslēgumā viņi visi savācās kopā zāles vidū uz lūgšanu. Ondrejs jau man iepriekš tika teicis par to, tā ka tas man nebija nekāds pārsteigums. Vienkārši interesanti.
Piedzīvojumu netrūka arī pēc trenniņa. Ģērbtuvēs iekšā ir arī iepriekš minētā pirts, kurā arī mēs pēc trenniņa nolēmām pakarsēties, taču kā izrādās "Spicheren" piektdienās veras ciet 20:00 nevis 21:00 un tāpēc drīz vien apkopēji mūs jau dzina ārā. Pabeidzām sakopšanās rituālus un devāmies ārā no halles, taču kā izrādās apkopēji tiešām nejokoja - centrs bija ciet un viss bija tumšs! :) Nācās doties atpakaļ uz ģērbtuvēm un vēlreiz lūgt apkopēju palīdzību. Un beidzot mēs tikām ārā!
Visbeidzot ir labi jaunumi arī attiecībā uz laikapstākļiem. Šorīt viss ārā bija nosnidzis balts! Temperatūra nokritusi līdz pāris grādiem mīnusā un tuvākajās dienās sola līdz pat -9, tā, ka lietus pat gribēdams nevarēs līt. Lieki teikt, ka tas, protams, mani ļoti iepriecina. Tas nu īsumā par pēdējām dienām.

"Divi" teikumi par septiņām dienām

Jā, kopš pēdējā ieraksta pagājusi apaļa nedēļa. Nekas sensacionāls pa šo nedēļu īsti nav noticis - pāris tusiņi, lekcijas, pastaigas, šopings utml. Bijām uz veco labo "Twist 'n shout" klubu, kurā lielākoties tusējām iepriekšējā apmaiņas semestra laikā. Nekas daudz nav mainījies, bet šķiet, ka šajā semestrī vairāk tiks apmeklēta kāda cita vieta, jo šo klubu pašreizējie apmaiņnieki laikam nav iecienījuši. Lai nu tā būtu! Pagaidām vēl vispār neesmu pārslēdzies uz norvēģu klubu režīmu. Neesmu pieradis "nacionālajām īpatnībām", bet gan jau ar laiku.
Sestdien devāmies pastaigā uz vienu no manām mīļākajām un skaistākajām vietām šeit - klinti jūras līča malā. No turienes var pārredzēt diezgan lietu teritoriju, jahtu ostu un tuvumā esošās salas, kas skaidrā laikā izskatās lieliski. Protams, Mērfijs bija pieslēdzies mūsu pastaigai un ieslēdzis lietu, kas neļāva mums (Ievai, Vitai, Evijai, Andreasam (GER) un man) pilnībā izbaudīt šo pastaigu, bet tik un tā bija labi. Pastaigas turpinājumā iegriezāmies Makdonaldā, kas šeit atrodas arhitektūriski skaistā ēkā. Visbeidzot vakarā pie mums skatījāmies filmu "Crash". Laba, bet tā kā to biju jau redzējis, tad skatījos to ar vienu aci.
Ak jā, man bija steidzama nepieciešamība pēc jaunas bikses, tad nu vienu dienu gājām iepirkties. Šeit ir viena gājēju iela pilsētas centrā, kur atrodas lielais vairums no visiem veikaliem. Vienreiz tai izgājām cauri (apmeklējot uzmanību saistošos veikalus), taču priekš manis nekā. Saprotu, ka norvēģiem ir diezgan atšķirīga gaume no manējās, tomēr kaut ko dažādībai taču arī vajag. Lai vai nu kā arī nebūtu gala beigās mani izglāba vecais labais "Cubus", kur par saprātīgu cenu dabūju daudz maz labu variantu. Ieva, kurai no sākuma ar iepirkšanos veicās labāk nekā man, beigās tomēr neatrada galvenās lietas, kuras viņai vajadzēja.
Visbeidzot šodien (pirmdien) beidzot iesākās lekcijas manā otrajā priekšmetā "Eiropas Savienība - institūcijas un to politika". Lai gan ļoti līdzīgu priekšmetu jau iepriekšējā semestrī apguvu VeA, tomēr esmu ļoti optimistiski noskaņots. Domāju, ka būs interesanti kaut vai tikai pasniedzēju dēļ un noteikti šis tas jauns būs arī pašā mācību vielā. Rīt man būs lekcijas arī trešajā un pēdējā priekšmetā "Salīdzināmā politika". Par to atsauksmes būs vēlāk, bet nu kā jau minēju, esmu optimistiski noskaņots :)
Tas laikam īsumā viss!
Ak jā, esmu nedaudz vīlies laikapstākļos. Visu laiku šeit temperatūra mainās amplitūdā +3 - -3 grādiem. Jau iepriekš bija viens 3 dienu lietus periods (nepārtraukts) un tagad atkal ir tāds lietais. Tā nedrīkst! Ir taču ziema un es esmu Norvēģijā!
Labi, nu gan viss. Lai jums veicas! :)

Kojas

Jau iepriekš solījos šo to uzrakstīt par kojām. Kopumā šeit ir 5 kopmītņu ēkas, no kurām apmaiņas studenti dzīvo (piektajās laikam ir ievērojami augstāka īres maksa un tur, šķiet, dzīvo tikai norvēģi). Iepriekšējā apmaiņas braucienā šeit mitinājos Roligheden kojās, kas principā ir tālākās gan no skolas (~30 min.), gan no pilsētas (apm. tikpat). Tā kā tālāk esošu ēku nebija iespējams atrast, tad sanāk, ka šogad esmu progresējis dzīvoju pašā "Otras" upes (jā, tieši tāds ir upes nosaukums - Otra) krastā, tieši virs Statoil benzīntanka. Telpu un aprīkojuma ziņā jau visas kojas ir daudzmaz vienlīdz labas, tāpēc atšķirība ir tikai to "aurā" (ir ierasts, ka Statoil kojas ir tādas vairāk tusētāju kojas) un attālumā no cetra un skolas. Šīs kojas praktiski atrodas centrā, taču līdz noderīgākajām vietām (veikaliem, klubiem, autoostas) ir jāpaietās kādas minūtes 15, savukārt, līdz skolai arī sanāk ap 20 min. gājiens.
Iesākumā biju ielikts istabiņā blakus vienam norvēģim vārdā Rimi (par rakstību atkal negarantēju, bet izrunāja viņš to tāpat kā mums visiem labi zināmā tuvāk-sirdij-tuvāk-mājām lielveikala nosaukumu). Pēc pirmā iespaida izskatījās, ka ar tīrību koptelpās varētu būt problēmas. Tāpēc un vēl pāris citu iemeslu dēļ jau no paša sākuma (vēlāk tas varētu būt ievērojami grūtāk) meklēju iespējas pārvākties. Plāni bija dažādi, bet kad sapratām (ar Ievu, kas arī dzīvo šajās kojās), ka uz tuvākām kojām pārvākties neizdosies (nebija brīvu vietu vai cilvēku, kas gribētu mainīties), tad mēģinājām vismaz tik dzīvot vienā blokā. Pēc nelielām mahinācijām mums tas arī izdevās, jo Ievas blokā otra meitene (no Ungārijas) vēl nebija ievākusies un kopmītņu administrācija viņu pārcēla uz brīvo istabiņu citās kojās. Tad nu tagad mēs ar Ievu mitinamies vienā blokā. Tagad saimnieciskā ziņā daudz ērtāk. Visas koplietojamās lietas un arī pārtiku pērkam kopā un biežāk arī ēdam mājās, kas, protams, sanāk lētāk. Attēlā redzamā bilde ir skats pa manu logu - tīri tā neko, vai ne? :)

Party, party

Tātad, kā jau iepriekš ļoti īsi pieminēju. Pagājušo sestdien mums beidzot bija arī pirmais tusiņš visiem apmaiņas studentiem. Vispirms bija preparty Soopā, bet pēc tam devāmies uz klubu "Spot".

Jāsaka, ka, manuprāt, preparty bija labāks par pašu pārtiju :) ... ESN mums bija uzorganizējuši zināšanu testu - bija jautājumi par sportu, mūziku un vēl šo to. Kāda puse no tiem, protams, bija saistīta ar norvēģiem vai Norvēģiju. Vispirms mūs pēc principa "Uz pirmo, otro, 3., 4., 5., 6. skaitīties!" sadalīja komandās un tad varējām ķerties pie jautājumiem. Mūsu komanda sastāvēja no Metjū (GBR), Ladinas (SUI), Veronikas (šķiet, ka GER), Evijas (LV) un manis. Gāja mums jautri. Kā zināms anglijā futbols ir gandrīz kā reliģija, turklāt Metjū pats nodarbojas ar regbiju, tomēr jautājumu par to, kurā klubā spēlē Deivids Bekhams viņš neatbildēja pareizi, savukārt, es nemaz neizlasījis jautājumu paļāvos uz viņa zināšanām, lai gan vēlāk izlasot pašu jautājumu sapratu, ka zināju pareizo atbildi. Nu jā, šo kļūdu Metjū kādu laiku nevarēja pārdzīvot :) ... tomēr viņš drīz vien revanšējās pasakot kā sauc jaunāko Britnijas Spīrsas albumu. Tas laikam pie viņiem tiek ļoti aktīvi reklamēts, jo pats Metjū ilgi un dikti attaisnojās par to, ka zin pareizo atbildi uz šo jautājumu, taču Spīrsa viņam noteikti nepatīkot :)

Vakars tika aizvadīts gana jautrā gaisotnē un ap kādiem 23:00 visi sāka pamazām doties uz klubu. Šis arī kā jau ierasts bija diezgan grūts process. Lai kādus 40 cilvēkus (vai vismaz tos, kuri vēlās doties uz klubu) pierunātu sākt taisīties, vajag kādu laiciņu un pacietību.

Ar klubiem šeit ir .... savādāk. Punkts pirmais - iekšā var tikt tikai no 20 vai 21 gada vecuma, kas kā izrādījās dažiem no mums ir problēma (tai skaitā tam pašam Metjū). Otrkārt, tā kā pēc 2:00 arī klubos ir aizliegts pārdot alkoholu, tāpēc arī tieši tad tos slēdz ciet. Tā nu sanāca, ka līdz klubam mēs tikām ap 24:00. Spotā iepriekš nebiju bijis, tāpēc gribēju atnākt kaut vai tikai "izlūkos". Tas gan sanāca diezgan dārgs prieks - 70 kronas (~7 EUR) par ieeju + 20 kronas par garderobi priekš 2 H ir gana laba summa. Par pašu klubu - bija labāk nekā biju gaidījis! Mazāk saplēstu glāžu pie kājām. Mazāk pār mēru iedzērušu norvēģu. Kluba paskats arī tāds interesants - savā ziņā nedaudz atgādināja veco labo Kurzemi tikai daudz mūsdienīgāku un smukāku. Nākamreiz, kad gribēsies tusēt, tad būs jāiet uz turieni ātrāk (līdz 23:00 ieeja bez maksas) un būs labi :)

Par to vecuma ierobežojumu klubos ir tā, ka principā tas ir šāds visur un it kā arī visur to pārbauda, taču Metjū (viņš ir 19 gadus vecs) jau vienā no pirmajām dienām šeit bija aizgājis uz vienu citu bāru, kur, acīmredzot, viņam pēc skata noticēja, ka viņam ir vismaz 20 un dokumentus nemaz nepārbaudīja. Arī sestdien, kad viņš netika "Spotā" viņš aizgāja uz to pašu bāru un atkal tika iekšā. Mēs jau smējāmies, ka gan viņam, gan viņa draugam/otram čalim no Anglijas - Džošam -, kuram arī ir 19, tagad būs jauns mērķis 20 gadu vecuma sasniegšana :) . Cik sapratu, tad viņiem abiem dzimšanas dienas ir pavasarī.

Attēlā jaunā Britnijas Spīrsas fanu grupa. No labās Metjū (GBR), Evija (LV), Ieva (LV) un Andreass (GER).

Iejušanās

Ir pagājušas vēl pāris dienas ar jauniem notikumiem un iepazītiem cilvēkiem. Trešdiena bija salīdzinoši brīvā diena, jo lekcijas tad man vēl nebija sākušās un arī ESN (Erasmus Student Network) organizācija šajā dienā nebija ieplānojusi nevienu pasākumu. Vienīgais, kas bija jāizdara, bija jāizņem semestra kartes un studentu apliecības. Kā vēlāk izrādījās, abus šos uzdevumus man nācās atkārtot nākamajās dienās, jo:

1) Semestra kartēs bija ieviesusies kļūda un visiem studentiem, nākamajā dienā bija jāizņem izlabotās semestra kartes,

2) Savukārt, studenta apliecību man nemaz neizdevās dabūt ar pirmo piegājienu, jo man vēl bija derīga vecā (pirms diviem gadiem iegūtā) studenta apliecība, tādēļ man vispirms bija jāanulē tā, un tikai tad varēju dabūt jauno apliecību.

Ceturtdien beidzot sākās arī lekcijas vienā no priekšmetiem (abos politikas priekšmetos lekcijas sāksies pēc pāris nedēļām). Tātad, ceturtdien man bija lekcijas priekšmetā „Teksta analīze”. Pasniedzēja man jau nedaudz bija zināma no iepriekšējās apmaiņas laika, lai gan toreiz viņa man neko nepasniedza, bet bijām pāris reizes tikušies. Priekšmetā kopā esam ap 20 cilvēkiem, no kuriem bez manis ir vēl viena apmaiņas studente Endžija (GER). Visos manos priekšmetos lekcijas man notiks vienu dienu nedēļā, t.i. priekšmetā nr. 1 lekcijas būs ~ 5 H pirmdienās, priekšmetā nr. 2 lekcijas būs ~ 5 H otrdienās un „Teksta analīzē” 4 h ceturtdienās. Šajā priekšmetā un šķiet, ka arī abos pārējos man vispirms būs 2 h lekcijas to ierastajā formā, bet pēc tam stundas pārtraukums un attiecīgi 2 vai 3 H lekcijas grupās jeb grupu darbs. „Teksta analīzē” mēs grupā esam 5 cilvēki - 3 norvēģi (Monika, Marija un Stiens), Endžija un es. Pagaidām izskatās, ka šajā priekšmetā man atkal būs paveicies ar kursabiedriem, jo norvēģi no manas grupas ir draudzīgi un labprāt iesaistās sarunās, nebaidoties par savām angļu valodas zināšanām (tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kura dēļ, iespējams, daļa norvēģu studentu nevēlas komunicēt ar apmaiņas studentiem kursā pat gadījumos, kad pats priekšmets tiek pasniegts angliski). Vakar bijām uz klubu „Spot” un arī tur satiku vienu norvēģu kursabiedreni – Aneti - no šī priekšmeta. Pareizāk laikam būtu teikt, ka viņa satika mani, jo es, protams, viņu neatpazinu, taču viņa droši mani uzrunāja un uzsitām īsu klačiņu, un tas man liek domāt, ka arī liela daļa pārējo norvēģu šajā priekšmetā būs gana sakarīgi. Visbeidzot arī par Endžiju (GER) pirmais iespaids ir ļoti labs. Viņai netīšām sanāca nokavēt pirmo lekciju šajā priekšmetā, jo viņai ir problēmas ar priekšmetiem, kuriem viņa ir pieteikusies, taču šķiet, ka pēc nelielām izmaiņām mācību līgumā arī viņa visu būs nokārtojusi. Tas, kas man šoreiz patīk labāk nekā iepriekšējo reiz, kad biju šeit, ir tas, ka, lai gan vācieši atkal ir skaitliski lielākā apmaiņas studentu grupa (šķiet, ka viņu ir kaut kur ap 15), viņi šoreiz vairs 50% laika nepavada savā barā viens ar otru runājoties vāciski, bet gan gluži otrādi – rodas iespaids, ka viņi vispār viens otru nepazīst un tāpēc katrs no viņiem ir savā apmaiņas studentu grupiņā un praktiski tikai un vienīgi runā angliski.

Ceturtdienas vakarā ESN mums bija ieplānojuši izklaides vakaru – boulingu vietējā atpūtas centrā. Lai gan boulingu spēlēju pirmo reizi (pirmās divas reizes) dzīvē, bija patiešām jautri. Lai gan mani sasniegtie rezultāti ne tuvu nebij izcili, tomēr tie lēnām, bet konstanti kļuva aizvien labāki. Pirmajā sērijā 84 punkti, otrajā 89. Spēlējot boulingu, protams, sanāca sapazīties ar vēl pāris apmaiņas studentiem - Bartu (NE Simsonu :) ) no Nīderlandes, Džessiku no ASV, Eliu no Francijas, un visbeidzot arī ar Ondre (neesmu līdz galam pārliecināts par šī vārda rakstību) no Čehijas. Vissakarīgākais no šiem izrādījās Ondre, kurš arī tāpat kā es šeit ir jau otro reizi, bet tagad iestājies doktoru programmā uz pārbaudes laiku – 6 mēnešiem. Ja gan viņu, gan UiA viss apmierinās, tad viņš šeit paliks uz 3 gadiem. Viņš arī gala beigās mūsu celiņā izrādījās labākais boulingā ar 150 punktiem. Kad bijām izspēlējuši boulingu, ķērāmies pie citām izklaidēm, piem., gaisa hokeja un deju automāta, kur arī dabūjām kārtīgi izsmieties gan par manām un Andreasa (GER) spējām, gan arī par vienu no norvēģiem, kurš, šķiet, ar šo automātu bija draugos kopš bērnības dienām. Visbeidzot lielisks šīs dienas punkts bija tas pats Andreass, kurš pa ceļam uz mājām mums dziedāja vecos labos Britnijas Spīrsas un Backstreet boys hītus.

Sākuma sākums

Šī būs vieta, kur laiku pa laikam nedaudz pastāstīšu par saviem piedzīvojumiem Kristiansandā, savā otrajā apmaiņas braucienā/semestrī šeit. Aktuālākie un cerams arī interesantākie notikumi šeit tiks "aprakstīti", taču, ja rodas kādi jautājumi, tad izpaudiet sevi komentāros :)

Šis ieraksts tapis 6. janvārī.

Šodien ir otrdiena, arī otrā diena Kristiansandā. Vakar Kristiansandā iebraucām nedaudz pēc 16:00. Pēc neilgiem meklējumiem autoostā atradām savus sagaidītājus, kuri mūs arī nogādāja uz koju ēkām, kurās nu katrs bijām salikti. Par kojām, iespējams, kaut ko uzskricelēšu vēlāk, kad varbūt būs lielāka skaidrība par šo tēmu. Tā kā mēs ar Ievu dzīvojam vienās kojās (tiem, kas ir zinošāki, - Statoil) un abas pārējās meitenes, Evija un Vita, ieliktas vienā citā ēkā (St. Olavsvei), tad mēs jau drīz pēc ierašanās devāmies apciemot viņas. Tajā pašā vakarā arī devāmies tūrē uz lielāko pārtikas veikalu un pēc tam visi četri atgriezāmies mūsu kojās, lai kopīgi pagatavotu vakariņas un paēstu. Protams, diena bij gana nogurdinoša, lai dažas sekundes pēc apgulšanās gultā varētu efektīvi atslēgties.
Nākamais rīts (t.i. šis rīts) nebija paredzēts ilgai gulēšanai, jo jau astoņos no rīta bija jābūt uz strīpas pie koju ieejas, no kurienes norvēģu studentu pavadībā tika sākts pirmais gājiens uz UiA (Agderas Universitāte). Tur vispirms tikām cienāti ar vieglām (patiesi ļoti vieglām brokastīm), savukārt, pēc tām programmā bija runas un uzrunas. Protams, vārds tika dots visiem, kam vien nebija slinkums runāt. Tā kā es jau šai procedūrai vienreiz biju izgājis cauri, tad jaunu faktu tajā informācijas plūsmā bija diezgan maz un es, lielākoties, ļoti garlaikojos un pirms pirmajā pauzē iemalkotās kafijas arī ļoti žāvājos. Kafija gan vērta visu par labu un vismaz žāvāties vairs negribējās. Pēc lielajām runām notika kopīgā fotografēšanās un arī minimālisma stilā ieturētas bezmaksas (dāvātam zirgam zobos neskatās?) pusdienas. Tad ekskursija pa augstskolas pilsētiņu un visbeidzot tikšanās ar attiecīgo fakultāšu vadībām, lai iegūtu vēl kaudzīti ar papīriem un lekciju sarakstiem.
Par lekcijām runājot man otro reizi pēc kārtas ir diezgan labi paveicies, jo gan pirmajā reizē šeit, gan arī tagad manu izvēlēto priekšmetu lekciju laiki praktiski nepārklājās, kas nozīmē, ka visus šos priekšmetus es arī varēšu mācīties. Pavisam nelielas izmaiņas gan būs jāveic, taču principā priekšmetu/lekciju jautājums ir nokārtots gana sekmīgi. Vēl viena laba ziņa saistībā ar lekcijām ir tas, ka tikšanās laikā tika minēts, ka manis izvēlētajā politikas priekšmetā par ES organizācijām un to politiku mums būs vairāki vieslektori, tā, ka tas varētu būt patiešām interesanti.
Pēc tikšanās ar fakultātes vadību mums bija piešķirts brīvais laiks, kuru izlietojām nedaudz padraudzējoties.lv un izlasot e-pastus pie visiem pieejamajiem datoriem (mums vēl nav piešķirti lietotājvārdi un paroles, lai mēs pastāvīgi varētu piekļūt internetam), kā arī gluži vienkārši nīkstot augstskolas (kad šeit biju pirmo reizi šī skola vēl bija augstskola, bet nu jau kopš 2007. gada tā ir pārkvalificējusies par universitāti, taču nekādi nespēju pierast to saukt par universitāti) kafejnīcā. Runājām un smējām par dažādām muļķībām un patiesībām. Šodien arī pirmo reizi satikām abas lietuviešu meitenes (no Lietuvas viņas ir vienīgās, bet no Igaunijas vispār neviena nav (taisnības labad jāsaka, ka arī iepriekš nebija)), un viens no dienas top jokiem bija vienas lietuviešu meitenes vārds. Un tas ir ne vairāk nemazāk kā Egle. Protams, šai saistībā pamanījāmies uzdziedāt dziesmu „Ak, eglīte” un tās vācisko ekvivalentu „Oh, Tannenbaum”. Zinu, ļauni, bet ko lai dara, kad smiekli nāk. Vakarpusē jau pieradām un vairs nebij tik smieklīgi. Visbeidzot dienas programma noslēdzās 18:00 ar bezmaksas vakariņām.
Vēl jāpiemin, ka kopā šajā semestrī šeit ir 90 apmaiņas studentu. 65 ir ieradušies tikai tagad uz šo vienu semestri, bet 25 jau mācījās rudenī un ir palikuši šeit uz visu mācību gadu. No Latvijas kopskaitā esam 6 cilvēki un visi no Ventspils Augstskolas (Ieva Puriņa, Evija Īzaka, Vita Vietniece, Linda Zukule, kas šeit mācījās arī rudenī, Ramona Feodorova un es).